Alla Plaude | Psihoterapeits
5
home,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,page,page-id-5,ajax_fade,page_not_loaded,,qode-title-hidden,qode_grid_1300,footer_responsive_adv,qode-theme-ver-10.1.1,wpb-js-composer js-comp-ver-5.0.1,vc_responsive

Psiholoģiskā konsultēšana

Psiholoģiskā konsultēšana, tieši tāpat, kā psihoterapija un smilšu terapija, ir profesionālas attiecības starp profesionāli un klientu.

 

 

Konsultēšanas virsmērķis ir palīdzēt klientam noskaidrot un izprast viņa personīgās dzīves lauku, izprast savus mērķus un atrast ceļus, kā tos patstāvīgi sasniegt, apzināti veicot izvēli un pieņemot lēmumus kā emocionālā, tā profesionālā jomā. Galvenais akcents tiek likts uz klienta uzvedības izmaiņām, risinot problēmsituācijas.

 

 

Problēmas, ar kādām klienti vēršas pie psihologa, ir ļoti dažādas, piemēram, attiecību, laulību, vecāku-bērnu; mijiedarbība dažādās situācijās – ar citiem cilvēkiem un pašam ar sevi; jautājumi, saistīti ar mācībām, mācīšanos mācību iestādē vai jautājumi, saistīti ar darbu; attīstības jautājumi, profesionālās izvēles jautājumi u.t.t.

 

 

Aizvien pieaug jautājumu loks, saistīts ar fizisku saslimšanu, psihosomatiku, atkarību/līdzatkarību etniskas dabas jautājumi, kā arī jautājumi, kas ir saistīti ar pašrealizāciju, pašaktualizāciju, emocionālo izdegšanu u.c.

 

 

Uzsverot galvenos konsultēšanas procesa raksturotājus, atsaucos uz Kočunas, kurš, līdzīgi, kā daudzi citi psihologi, to sir strukturējis.

Konsultēšana palīdz cilvēkam izvēlēties un atbilstoši izvēlei – rīkoties.

 

Konsultēšana palīdz iegūt jaunu pieredzi jaunai uzvedībai.

 

Konsultēšana veicina personības attīstību.

 

Konsultēšanā tiek akcentēta klienta neatkarība un izvēles brīvība, veicinot pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Psihoterapija

Psihoterapija ir ilgstošs un vienlīdz gan emocionāli sāpīgs, gan gandarījumu devošs process. Tas ir tik individuāls un tik personisks, dziļi attīsrošs un atbrīvojošs, ka piemērotākie būs Baiona vārdi:

“Atbrīvojieties no atmiņām, atbrīvojieties no nākotnes laika savās vēlmēs; aizmirstiet tos abus, aizmirstiet, gan to, ko zinājāt, gan to, ko vēlaties – lai atbrīvotu telpu jaunai domai. Var būt, ka domas – idejas, kas vēl nav guvušas apliecinājumu, kas nav pat nojaustas vēl,  – klaiņo telpā, meklējot sev mājvietu. Starp šīm domām, iespējams, ir kāda JŪSU DOMA, kas iznirusi no jūsu iekšējās pasaules, vai arī cita doma, kas radusies ārpus jums…”(Bion)

 

“…Panesīgums pret negatīvo nozīmē, ka cilvēks spēj pastāvēt nedrošības, noslēpumainības un šaubu situācijā, aizkaitināti netiecoties meklēt patiesību un cēloni.”(John Keats)

Smilšu terapija

Pirmais, kas ir svarīgi –  smilšu terapiju ir domāta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pamatā smilšut erapijai ir spēle, tā ir smilšu spēles metodes svarīga iezīme. Spēlēšanās ir smilšu spēles terapijas pamatā un tai nav raksturīgs tīšums. Terapija sākas tieši tajā brīdī, kad klients ir gatavs ļauties spēlei. Tas ir augstvērtīgs radošs process, jo bailes, spriedze un uzmācīgas idejas sāk attālināties pilnīgi neapzināti. Kad tiek veidotas smilšu spēles bildes, tiek aktivizētas dziļas pārmaiņas izjūtās, un klienta nasta kļūst acīmredzama smilšu spēles izteiksmē.

 

 

 Smilšu spēle uzceļ tiltu starp apziņu un bezapziņu. Tās procesā apzinīgais prāts atslābina kontroli, ļaujot iespiesties neapzinātajam… Ir svarīgi saprast, ka figūru izvēlē un smilšu spēles veidošanā pamostas neapzinātais, un vienlaicīgi tiek noklusēti apzinīgā prāta mērķi un mērķtiecīgās darbības. Apvienojot apzināto un neapzināto smilšu spēlē, notiek nozīmīgas izmaiņas apzinātajā attieksmē pret neapzināto. Tas ienes skaidrību tajā, kas dažkārt būtu nekontrolēti, neapzināti izvirdumi, un tas sekmēs iepriekš neapjaustas drosmes un spēku atklāšanu sevī (Dora Kalfa).

 

 

Tas ir apbrīnojams pārdzīvojumu, izziņas, atklāsmes un atveseļošanās process, pilnīgi atšķirīgs no jebkuras sarunu terapijas, jo tajā vārdi nav vajadzīgi, vārdu vietā runā simboli…